Biroja advokātiem ir liela pieredze mantojuma lietās, kurās ietilpst mantojuma atklāšanās, mantojuma pieņemšana, sadale, uzturēšana. Mantojums ir kopība, kurā ietilps visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam piederējušas viņa nāves laikā. Tuvākie mantinieki ir ģimenes locekļi – laulātais un bērni.

Mantojuma pāreju regulē mantojuma tiesības. Saskaņā ar mantojuma tiesībām visa mirušās personas manta, tiesības, izņemot tīri personiskās, un pienākumi kopumā pāriet uz mantiniekiem. Mantojumu var pieņemt arī ar inventāra tiesību, tas ir atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu, mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t. i. sastāda noteiktā laikā visa mantojuma inventāru. Mantojuma tiesības ir personas tiesības izteikt savu pēdējo gribu, tās neizteikšanas gadījumā, tas nozīmē mantošana pēc likuma.

Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa mantojuma atstājējam piederējusī kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības (Civillikuma 382.pants).

Ja ir vairāki mantinieki, tad pēc apstiprināšanās mantojuma tiesībās uz noteiktām daļām, mantojums (kā lietu kopība) nonāk viņu visu kopvaldījumā.

Dažādu apstākļu dēļ mantojuma kopvaldījums starp mantiniekiem var izrādīties neiespējams vai nevēlams, tādēļ Civillikums paredz, ka katrs līdzmantinieks var prasīt mantojuma dalīšanu (724.pants).

Mantojuma dalīšana var notikt tādējādi, ka katram mantiniekam tiek nodota konkrēta mantojuma masā ietilpstoša lieta (mantiska vērtība), samērojot ar katra mantinieka mantojuma daļu. Dalot mantojumu pēc viena vai vairāku līdzmantinieku prasījuma, tie kas vēlas palikt nedalītā mantojumā, var savas daļas paturēt mantojuma kopībā (Civillikuma 726.pants). Ja mājas kārtībā mantinieki nespēj vienoties par mantojuma sadali, tad mantojumu dala tiesas ceļā. Tādā gadījumā tiesai jārīkojas vispār pēc Civillikuma 1075.panta noteikumiem par kopīpašuma dalīšanu, ievērojot arī šā likuma 734. un turpmāko pantu sevišķos noteikumus (Civillikuma 733.pants). Šajā sakarā jāņem vērā, ka universālo mantojumu iespējams sadalīt tikai vienu reizi (sk. Civillikuma komentāri. Mantojuma tiesības. Sastādījuši: Krauze R. un Gencs Z. Rīga: Mans īpašums, 1997, 293.lpp.). Ja pēc viena mantinieka izdalīšanās, pārējie mantinieki palikuši nedalītā mantojumā, turpmākā sadalīšana var notikt tikai pēc Civillikuma 1075.panta noteikumiem. Mantojuma atkārtota dalīšana saskaņā ar Civillikuma 734. un turpmākiem pantiem nav iespējama (sk. Gencs Z. Civillikuma komentāri. Otrā daļa. Mantojuma tiesības (655.-840.pants). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 234.-235.lpp.).

Civillikuma 735.-740.pants detalizēti reglamentē mantojuma masā ietilpstošas neatvietojamas kustamas lietas, kā arī nekustama īpašuma (izņemot lauksaimniecības rakstura zemes, kuras dalīšana noteikta 741.-751.pantā) dalīšanas nosacījumus, veidus un kārtību.

Atbilstoši Civillikuma 1922.panta otrajai daļai neatraidāmā mantinieka neatņemamā daļa aprēķināma no dāvinātāja mantas stāvokļa dāvināšanas laikā, nevis no atsavinātās mantas sastāva un vērtības uz dāvinātāja nāves brīdi.